|
Kas ir dvēsele? Vecajā derībā tā ir dzīvības dvaša un dzīvības spēks.
Jaunā Derība dvēseli redz kā cilvēka attēlu. K.Jungs dvēseli tulkojis kā
dzīvības spēku. Grieķu vārds ?psyche?, ko saista ar dvēseli, nozīmē taurenis,
dvašot, elpot. Latīņu vārds Anima (dvēsele) nozīmē vējš.
Tātad dvēsele vienmēr tiek redzēta kopā ar elpu. Tautas daiļradē dvēseli nereti
attēlo kā dvēseles putnu, kas attālinās no cilvēka mirstošās miesas. Savukārt
Hēraklīts ir teicis: ?Dvēseles robežas tu neatradīsi pat tad, ja staigādams
izstaigāsi visus ceļus pēc kārtas?.
No tā var secināt, ka dvēselei daudz dažādu traktējumu. Mūsdienās ar cilvēka
dvēseli saprot cilvēka vienreizīgumu, viņa iekšējo būtību, kad domājam par kādu
citu dimensiju. Tās ir maigās iekšējās svārstības, kas mīt mūsos. Dvēsele mūs
savieno ar Dievu. Tā atver mūs Dievam un rāda, ka mēs ar savu iekšējo būtību
esam daļa no Dievišķās dabas.
Dvēsele- tie ir iekšējie impulsi, ka mums piemīt Dievišķais mirdzums, ka esam
šeit atsūtīti, lai pildītu savu uzdevumu. Tā ietver sevī visdziļākās jūtas, uz
kurām esam spējīgi, kurās izpaužas mūsu vienreizīgums.
Dvēseli apspiež dzīves modeļi, kuros iekrītam kā slazdos, kuri traucē mums
dzīvot saskaņā ar savu dvēseli. Tās var būt kļūdas un vājības, kas mūs nomāc.
Tie var būt cilvēki, kas mūs novirza no mērķa un grib izmantot, uztiepjot savus
uzskatus un mēģinot iedabūt ?rāmī?, kas mums ir stipri par šauru. Tomēr
lielākais ienaidnieks ir mūsu EGO, kas saka: ES pāri visam! Tas ne no kā
nebaidās un padara sevi par elku.
Redzēt dvēseļu svētlaimi alkst eņģeļi. Viņu karstākā vēlēšanās redzēt dvēseli
veselu un svētlaimīgu, lai tā nezaudētu savu mirdzumu un būtu tāda, kāda tā
tika radīta. Eņģeļi dod dvēselei spārnus, lai tā varētu uzplaukt visā savā
krāšņumā. Viņi palīdz mūsu dvēselēm, līdz mēs jūtam, ka esam iekšēji savienoti
ar citiem cilvēkiem, ka esam Visuma daļiņas.
Tradicionāli eņģeļi apstiprina to, ka mūsu dvēselei ir tiesības. Sapnī viņi
noliek mūsu acu priekšā visu dvēseles krāsu paleti, parādot mums mūsu pašu
iespējas. Sapnī mēs bieži vien spējam izdarīt vairāk nekā apzinātajā pasaulē-
varam lidot, redzēt Dieva gaismu, atrisinājumus problēmām. Tie ir eņģeli, kuri
mūs ieved mūsu dvēseles noslēpumos un iespējās. Garīgajā ceļā ir ļoti svarīgi
atklāt arvien no jauna savas dvēseles iespējas.
Lūgšana ir viens no ceļiem, kā palīdzēt dvēselei atgūt spēku, jo tajā mēs
nonākam saskarsmē ar savu dvēseli. Tad iekšējās nojausmas iegūst savu īsto
vietu. Dvēsele izslejas, mēs sajūtam, ka mūsos ir kaut kas dievišķs, ka mums ir
plašs apvārsnis, ka mums ir Dievišķs mirdzums, ko neviens nevar atņemt. |
