|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| sherilla, 11-10-2006 23:08 |
|
2 24 |
Šodien bija pasakaini skaista rudens diena...izmantoju izdevību un devos pastaigā līdz paņēmu vienu sīci, kā viņš saka-vaj jau tekt ka man četji gadi:) Saulīte spīdēja un kokiem krāsas-tik skaisti rudens visu izkrāsojis.Gribot negribot es visu laiku smaidīju-kā pavasarī:) Un pēkšņi pāri ceļam lēnām līda brūngani sarkans tārpiņš-pūkains..tik skaists, ka es pielīdu tam tuvu klāt un pat maigi nopaijāju...pavēros tālāk un vēlviens, kādus 5cm garš tāds pats..čāpoja savu ceļu pūkainītis..bez problēmām, raizēm par rītdienu un bez kādām domām par nākotni.Tā viņš dzīvos līdz nomirs. Savukārt cilvēkbērns mani bombardē ar jautājumiem, kas šķiet pat kaitinoši-kāpēc, kas tas, kapēc, pastāsti, skaties, kas tas?-jau no bērnības cilvēks cenšas visu izzināt, bet pašu galveno tā arī neuzzinās-kas būs rītdien, pēc gada, pēc 7 gadiem-to nezin neviens. .
Varbūt vienkārši būt kā tam tārpiņam-skaistam, pūkainam, ko apbrīno, bet tomēr eksistējošam.Dzīvot šeit un tagad, nedomāt par to, vai lienot pāri ceļam mani nesabrauks mašīna..
|
sssusurs: Pieliideeja :D
Redz, kas ir galvenais jautaajums! Feini vienkaarshi :) #1 2006-10-11 23:36
TNT22: elementari..... #2 2006-10-12 20:36
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
