Dienasgrāmatas (blogi)

sherilla, 06-11-2006 17:51		4 37
Smaids....hmm ..diemžēl mūsdienās ikdienas rūpes un steiga ņem virsroku. Cilvēki nepamana skaisto sev apkārt. Neredz arī līdzcilvēkus, kam varbūt arī ir nepieciešama palīdzība, silts vārds vai vienkārši smaids. Cilvēki ir kļuvuši tik egocentriski, ka neredz tālāk par sevi pašu. Smaids ir arvien retāk sastopama parādība. Tu ej pa ielu un redzi tikai pūli, kas skrien paši nezinādami kur un kāpēc. Gribas iekliegties: ? Hei, cilvēki, kur jūs tā steidzaties??. Vai viņi zinātu atbildi? Manuprāt, nē. Mēs dzenamies pēc laimes, kuru nespējam atrast. Un neatradīsim arī, ja nesapratīsim, ka tā nemētājas uz ceļa un to neviens nevar mums iedot. Laime atrodas mūsos pašos, tikai tā ir jāsaskata. Piemēram, mums liekas, ka invalīds, kas nevar staigāt un varbūt arī runāt, nevar būt laimīgs. Bet tā nav patiesība. Daudzi no viņiem ir pat laimīgāki nekā mēs, jo viņi vērtē pasauli savādāk. Uzsmaidi šādam cilvēkam, pasaki laipnu vārdu un viņš būs neizsakāmi laimīgs. Priecīgs par to, ka kāds uz viņu ir paskatījies bez žēluma. Taču visburvīgākais šādā situācijā ir tas, ka ieguvēji būsiet abi, jo arī tu noteikti būsi apmierināts, ka varēji dot skaistus brīžus citam. Viens nieka smaids, bet cik daudz siltuma tas var izstarot! Mums ir jāiemācās apstāties dzīves ikdienas steigā un paskatīties sev apkārt. Cik daudz skaista! Cik daudz kam uzsmaidīt! Ziedi, čivinoši putni, pat vējš reizēm šķiet glāstām tavus vaigus. Dažiem varbūt liekas primitīvi priecāties par tādām lietām, bet varbūt primitīvi ir tas, ka mēs laimi meklējam tikai materiālajās vērtībās, nevis mūžīgās? Smaids ir ?infekcija? ? tu saķer to kā gripu. Kad kāds man šodien uzsmaida, es arī sāku smaidīt. Es apgriežos ap stūri un kāds ieraudzīja manu smaidu. Viņš sāka smaidīt, un es sapratu, ka sūtīju to tieši viņam. Es domāju par šo smaidu un sāku apzināties tā vērtību. Viens smaids, tāds kā manējais, varētu apceļot pasauli. Ja jūti, ka gribi smaidīt, neapslāpē to. Uzsāc epidēmiju un ļauj pasaulei inficēties! Uzsmaidi draugam, jo katram ir nepieciešams smaids! Un sulīga buča no manis :*

Komentāri

akmensstars: Jauki uzrakstīts, tā jau saka ka skaistas domas dzimst tikai skaistai dvēselei, bet primitīvam cilvēciņam arī šis rakstiņš liksies primitīvs.
Primitīvs cilvēciņš nespēs saskatīt un apjūsmot skaistumu nedz dabā, nedz cilvēkā, kas būtībā ir viens un tas pats.

2006-11-06 18:28

juutu_karnevaals: Smaids,ja atklāts tas un nāk no sirds ir liela bagātība,ar kuru jādalās!:)))Paldies par buču,sūtu tālāk!:))D

2006-11-06 20:08

Bils: smaids...es smaidīju 10 gadus...smaids...apmaidīju visus savus radus...smaids...kā plāksteris....smaids kā ledus...smaidi mēdz būt dažādi...un atbildība arī...:)))

2006-11-07 13:08

sherilla: jā-reizēm pati nezinu vai smaidīt visu laiku-nevienam taču nav jāzin, kas manī patiesībā notiek-kā maska-tā jau vieglāk. Kas mani pazīs, tas zinās, kad smaids ir uzlikts mākslīgi un kad tas ir dabīgs :)

2006-11-08 12:52

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.