par labiem vīriešiem un ārzemju pinčiem...

Teikšu jums atklāti: mana dzīves pieredze mani nekad nav pievīlusi, es jau pa gabalu filtrēju, kurš laizītājs, kurš karognesējs. Un tā - kā jau PA nodefinēju, labs vīrietis ir tāds, kurš gatavs ieguldīt:

1. manā sapuvušajā virtuves grīdā, uzburt jaunu bez līdzekļiem un ieguldījumiem
2.manā apvītušajā, dzīves vētras atspoguļojošajā sejā
3.manos bērnos
4. manā neesošajā karjerā, karoč, manā izaugsmē (no vārda augsmē, bez mēslojuma)

Un tā - kā jau PA nodefinēju, ārzemju princis ir (personiskā pieredze):

1.vecpuisis no vilidža ar sastrādātām darbarūķa plaukstām (alternatīva mūsējam santehniķim Koļam - masters na vse ruki)
2.spējīgs: atjās, uzjās, nojās, aizjās, jo mītnes zemē nocieties - nav pieprasīts ne paskata, ne izcelsmes, ne rocības dēļ
3.reāls unka - zina, ka te tantas par velti, pie kam ļoti ekstravertas un atvērtas, visās vietās, jāteic, atvērtas, jo gribas jau to brīnumputnu aiz astes nogrābt, mol, domājāt, ka es tūds, a mani ārzemnieks grib precēt:)))

P.S. Uzstādījums - ka tik labs cilvēks, unkas, joprojām spēkā.:)))