........

Bija man viena paziņa, neliela auguma, apaļīga, bez augstākās izglītības, bez pastāvīga darba. Savos 35 viņa joprojām dzīvoja pie vecākiem. Bez iepriekšējas attiecību pieredzes un bez bērniem.

Visu laiku, ko es viņu pazīstu, bet pazīstu es viņu jau pietiekami ilgi, viņa visu laiku izmisīgi, reizēm pat histēriski, cenšas tikt pie kāda vīrieša.

Kādu dienu, kad viņa viesojās pie mums un kārtējo reizi izmeta frāzes: ``Kā es jūs apskaužu!``, ``Kaut man arī būtu sava ģimene!``, ``Kāpēc man nekad neveicas atrast savu vīrieti?!``.

Man viņas sametās žēl un šoreiz es nolēmu uzņemties savedējas lomu un palīdzēt viņai atrast kādu vīrieti. Ar šo domu griezos pie sava vīra, viņš strādā auto servisā, apstāstīju situāciju. Viņš man atbildēja, ka viņiem esot viens sakarīgs puisis tieši Annas (pieņemsim, ka tā sauca manu paziņu) vecumā. Brīvs, bez bērniem, ar galvu draudzējas...

Vīrs parunāja ar kolēģi, apstāstīja situāciju. Uldis bija ar mieru satikties ar Annu.

Nākamajā rītā zvanīju Annai, lai pastāstītu par Uldi. Anna nenocietās un bija klāt, lai sīki un smalki iztaujātu par vīra kolēģi.

Sāku viņai stāstīt ko zināju par Uldi, ka esot viņas vienaudzis, sakarīgs, nedzer, nepīpē, bērnu nav, strādīgs, kluss un mierīgs...

``Kluss un mierīgs??? Kam man tāds vajadzīgs?`` ,iesaucās Anna, ``Man vajag, aktīvu, izskatīgu, bagātu, kā minimums auto servisa direktoru, vai īpašnieku!``.

Ar šo teikumu Anna mani nolika uz pauzes. Tā vien gribējās viņai atcirst, vai viņa maz spogulī skatās? Bet noturējos, jo negribēju sabojāt attiecības.

Tagad domāju kā pateikt Uldim, kurš joprojām gaida tikšanos ar Annu, ka viņa ir atteikusi tik muļķīgu iemeslu dēļ. Man viņas vietā bija kauns.

Atcerējos, ka man ir vēl viena, brīva paziņa Iveta vārdā. Jauka 30 gadīga sieviete, ne ar modeles augumu, bet simpātiska. Nolēmu Uldim piespēlēt viņu.

Viņi satikās, apmainījās ar telefonu numuriem. Pēc Ivetas nostāstiem- viņa bija stāvā sajūsmā par Uldi, viņš viņai ļoti iepatikās. Iveta ar lielu nepacietību gaidīja nākamo tikšanos.... BET...

Kā izrādās, Uldim Iveta ne visai esot patikusi- neesot viņa gaumē... Kad vīrs viņam esot jautājis, kas tad īsti ir- viņa gaume- viņš esot atbildējis: `Man patīk nedaudz jaunākas, garākas, slaidākas, smukākas, ar kuplām krūtīm un garām kājām. ``

Mana un vīra misija ``KUPIDONS`` bija pilnībā izgāzusies... trīs vientuļi cilvēki, kuri jau sen varētu būt kopā, palika tur, kur viņi bija.

Viens ko es gribētu ar šo pateikt- mīļie- beidziet skriet pakaļ mistiskiem iedomu tēliem. Beidziet gaidīt to- nezin ko. Paskatieties sev apkārt. Paskatieties uz sevi, vai tiešām jūs paši atbilstiet saviem ideāliem? Vai maz paši esiet to pelnījuši?

Lai arī es ne tuvu neesmu modele un mans vīrs nav biznesa haizivs- mēs mīlam viens otru un tas ir pats svarīgākais!

Atcerieties, ka fiziskais skaistums ar gadiem izplēn, bet dvēseles skaistums un pievilcība ar gadiem paliek tikai skaistāka un labāka.

Esiet reāli un laimīgi!