|
|
 Inkata tēma (2014-11-22 13:52) [ visas] :
Kā atrast Dievu?
Dažreiz aizdomājos cik labi ir ticīgajiem. Viņi tic ka pēc nāves nonāks debesu valstībā. Tic ka ir kāds varens spēks kurš viņus mīl un rūpējas lai viņi saņemtu pašu labāko. Savas neveiksmes, kļūdas un pat nelaimes var noorakstīt uz Dieva gribu. Ir labi būt ticīgam. Bet tad es aizdomājos par nesen dzirdēto saistībā ar topošajiem mācītājiem. Ticīgais pēc savas izvēlas kļūt par mācītāju vienmēr piedzīvojot ticības krīzi. Atbilde uz jautājumu parasti ir, ka Velns jau nesnauž.Gribētos zināt ko tādu šie cilvēki uzzina, ko nezina parasti ticīgie, kas viņus tik ļoti šokē, ka iestājas ticības krīze?
|
Uij garš stāsts!
|
Ceļš!
Dzīves ceļš kopā ar savu Kungu un Pestītāju, pa kuru reiz gāja patiesi un ar visu sirdi. Un vai zini? Tādu ir visnotaļ daudz, kas, ja tā tēlaini izsakamies, pakāpjas par pakāpienu uz...
Ceļš lejup, lai par katru cenu (!) sekotu... savam Mīļotajam, savai Pirmajai svētajai mīlestībai: "Mans draugs ir nokāpis dziļi lejup" (Augstā dz.6:2).
Taču tās ir paša Dieva uzliktas pārbaudījuma krustceles, lai atšķirtu NEUZticīgos. Lai nemaldamies: "Nemūžam tur nekas neieies, kas nesvēts, un neviens, kas dara negantību un melo, bet vienīgi tie, kas rakstīti Jēra dzīvības grāmatā" (Jņ.atkl.21:27).
Laicīgie, tajā skaitā jūsu pieminētie parastie ticīgie, kas nav piedzimuši no augšienes (Jņ.3:7), automātiski nevēlas maksāt šo askētisma cenu.
Paldies Dievam, ka ģeķa, kaut izglītota, prāts tur iekšā netiek, tāpēc jau arī Debesis nepārmantos grēka vīrusu.
Bet pati dzīve un šis ceļš, nē, tas nav "līneāls"!
|
tas, ko tu piedzīvo, tās ir sava laika zīmes. tev tās ir kaut kas pats par sevi, bet ticīgiem tās ir par apliecinājumu. par šo laiku ir rakstīts daudz un viena no beigu laika pazīmē ir, ka daudzos ticība zudīs.
un ticība kā kaut kas plašāk, ka tā vai šī reliģija, cilvēki savā vairumā kļūs(un tas notiek mūsu acu priekšā) par bezdievjiem, cilvēkiem bez sākuma un bez nākotnes. tas viņos atraisīs jebkādas morālās skavas, līdz ar ticības zaudēšanu viņi zaudēs arī savu nākotni. un ne tikai paši tā dzīvos, bet mudinās un vēl vairāk - spiedīs citus sekot savam postošajam piemēram. bezdievība tikai pieaugs, mīlestība izzudīs daudzos, viņi sekos savās kārībām, instalēs tās par patiesībam un pielūgs sīs patiesības kā jaunu svētumu. iegribas prevalēs pār pienākumiem, jo sķēšļi būs nojaukti un daudzi, vairums sekos savam padomam, darīs kauna darbus atklāti, par kuriem citādi pat kaunētos domāt, atmetuši veselo saprātu, izveidots jaunus likumus un būs liels karš, kas arī būs pēdejais celiens šim laikam.
"Then they will deliver you to tribulation, and will kill you, and you will be hated by all nations because of My name. At that time many will fall away and will betray one another and hate one another...
Because lawlessness is increased, most people´s love will grow cold."
|
Ticības krīze iestājas parasti tad, kad nejauši esi iepazinies ar draudzes finansu dokumentiem.
|
melnss / Attiecībā uz ko garš stāsts? Tu to par manu tekstu, vai par to kāpēc topošajiem mācītājiem iestājas ticības krīze?
|
Makleods / Un kas šajos dokumentos ir tāds kas rada ticības krīzi?
|
fargo/ Tava atbilde reada ļoģisku jautājumu. Kāpēc notiek lietas kas liek cilvēkiem zaudēt ticību, bet nenotiek lietas kas viņu ticiu vairo un stiprina?
|
Vai jūs pārējie sapratāt ko kristietis_kristieti griubēja pateikt? Atbilde uz manu jautājumu tā nu gan nebija. :) Drīzāk pēc plātīsanās un noriešanas izskatās. :D
|
Kam ticība ir, tam to tikai var atņemt, bet, kam ticības nav, to var iedot. Pilnā glāzē ūdeni vēl vairāk ieliet nevar, no tās var tikai noliet nost, un tad atkal ieliet. Tā arī ar ticības krīzi. Mēs esam kā glāzes, kas alkst piepildījuma, bet, kad piepildījums ir, vajag vēl kaut ko. Tad atliek tikai kaut ko atliet, lai būtu uz ko tiekties.
|
Deisa / Sanāca Terv pa smuko. Zini par ko es vēl bieži vien saistībā ar ticību un ticības krīzi padomāju. Staļins tok ar bija mācījies garīgajā seminārā vai kur tamlīdzīgi. Tāpat arī Hitlers. Un kas no tās ticības krīzes sanāca....
|
Šaubos, ka Staļinam vai Hitleram bija ticības krīze. Jo bez ticības tādus lielus darbus nemaz nevar paveikt. Drīzāk bija nepatīkams pārsteigums, ka nenotika tā kā ticēts.
|
Deisa / a Tu gribi sacīt ka koncentrācijas nometnēs cilvēkus dedzināja religiozu apsvērumu vadīti? Varbūt tās kremēšanas bija domātas kā upuris Dievam? :) Sanāk diezgan apsmaidāma doma. Ups, bet varbūt tomēr, hm. Šitādā pagriezienā man vēl nebija domājies.
|
Nu ja, grāmatu "Mana cīņa" jau aši knaši no apgrozības izņēma. Man būtu gribējies izlasīt, lai saprastu kas tam cilvēciņam galviņā darījās.
|
Es tagad runāju par ticību kā tādu, ne ticību reliģijai. Jo ar reliģiju ticību var labi uztrenēt, bet ar ko tā pēcāk pieņemas spēkā - ar reliģiskiem traktātiem, liktenīgiem dzīves pavērsieniem vai kādas savas maniakālas misijas apziņu, tas jau tālāk no cilvēka personības atkarīgs. Hitleram, piemēram, bija ļoti stipra ticība savai filozofijai, kas no Nīčes atvasinājās. Viņš tiešām Ticēja, ar lielo burtu.
|
"Kāpēc notiek lietas kas liek cilvēkiem zaudēt ticību, bet nenotiek lietas kas viņu ticiu vairo un stiprina?"
kā tu esi nonākusi līdz tādam secinājumam? lietas, notikumi kas vairo, stiprina ticību notiek katru dienu. ticīgais pieaug ticībā, neticīgais vairo sevī bezcerību. vai tad tu nezini, ka "kam būs, tam tiks dots vēl, bet kam nav, tam atņems to pašu"
laicīgi cilvēki domā, ka Kristus runā par mantu, bet kāda Viņam daļa gar grašiem un dālderiem. Kristus runā par ticību. "koks kas nenes augļus izžūst, top nocirsts un iemests ugunī. bet auglīgs koks nest augļus simtkārtīgi un tūkstoškārtīgi.(bībele)
kā citiem neticīgiem tev ir apslēptas pat vienkāršas lietas, kuras tomēŗ būtu iespējams uzzināt, bet laicīgam cilvēkam garīgas lietas ir nesatveramas, tāpat kā ūdeni tāds nespētu pārnēsāt sietā.
lūdz, lai tev tiek dota ticība. bez tās tu esi akla pat ar veselām acīm.
|
Jā, par glāzi un ūdeni laikam salīdzinājums neprecīzs. Glāzē var ieliet ne tikai ūdeni, bet arī ko stiprāku. Var ieliet sulu, kas satur c vitamīnu, ir veselīga. Var ieliet vīnu, kas samērīgās devās arī labu dara, bet, ja lej ticības glāzē stipro, vai pat kandžu, ar mērķi apreibināties, tad tas labums nosacīts - pirms tam vesels cilvēks kļūst atkarīgs un var saiet tūtē ("aizdzerties" ticībā), bet alkoholiķim var būt kā glābiņš, jo labāk ticības apdullinājums kā alkohola - vismaz ticība rumpi nebojā.
|
fargo/ Apžē, kurš tad nemāk ūdeni sietā pārnest. Pat divos pirkstos var krietnu gabalu ledus no vienas vietas uz otru pāstiept, nemaz nerunājot par tāda kluča lielumu ko ceļ ar abi roki. :)
"kam būs, tam tiks dots vēl, bet kam nav, tam atņems to pašu"
Vot šitas ir viens no izteikumiem Bībelē kas grauj ticību. Ticību labajam, mīlošajam un gudrajam dievam. Vienīgi, jautājums vai bībelē ir rakstīts par Dievu. Varbūt par ko citu.
|
Deisa/ :D da mēdz bojāt arī rumpi tā ticība. Ir tok ekstrēmisti kas piesitas krustā, un sit sevi ar pletnēm un ķēdēm līdz asinīm. Un kur vēl citas "ekstras". Līdz pašiznīcināsanai. :)
|
Tā sišana ar pletnēm ir sāpju pārvarēšana, bet būtisku kaitējumu veselībai nerada, tikai ķermeņa ārējai kārtai - ne nieres tā sabeigs, ne aknu cirozi dabūs. Un tas, ka asinis noplūst ir drīzāk veselīgi kā neveselīgi, ne velti ir asins donorēšanas fani - jo ir secinājuši, ka pēc asins nodošanas jūtas krietni labāk.
|
Inkata 2014-12-01 15:55
ticībai ir jānes augļi, ar laiku tai ir jāpārtop no klausīšnos par darīšanu. kādu laiku cilvēks akumulē sevī atziņu, kuras tam agrāk nebija, bet vēlāk, kad viņā sētā sēkla ir uzdīgusi, viņš nes augļus un vārdi pārtop par darbiem un dzīvi. tas nav gluds vai viegls ceļš un var arī nebūt taisns.
bet ja cilvēks IZVĒLAS sekot ļaunajam, tā ir viņa izvēle un viss šis - cilvēce, tas ir par gribas brīvību un par to, vai mēs spējam pastāvēt. tas ir par to, ko cilvēks(katrs) izvēlēsies - netaisnības ceļu vai taisnības ceļu. un tā ir izvēle, kura nereti ir jāizdara katru dienu.
Dievs piedod, bet ir arī taisnīgs. un katram pēc viņa ticības - netaisnajam viņa alga un taisnajam viņa alga.
|
patika kristietis_kristieti koments :)
katram cilvēkam ir jāizdara izvēles, un bieži mēs šaubamies par to pareizību.
esmu pievērsis uzmanību sievietēm, ka parasti dienā, kurai viņas gatavojušās no bērnības, par kuru sapņojušas un iztēlojušās, gaigijušas, un kad tā pienākusi... parasti jau vakarpusē pēc cermonijas, kad jau ēsts, dzerts un dažādas atrakcijas bijušas, iestājas krīzes moments, bieži parādas asaras. es par kāzām runāju. :)
kristieši arī ir Kristus līgavas :)
|
Pats/ un? Jautājums jau ir kāpēc šīs sievietes raud. Iemesls? Kā arī kads ir iemesls ticības krīzei. Kāzās tas varētu būt tas ka šī diena nebūt nebija tik skaista ka izsapņota.
|
biezhi mes savaa praataa iedomajamies lietas, kuras neatbilst realitaatei. :)
par ticiibas kriizi gan nemaceeshu komentet no savas pieredzes, taa vienkaarshaa iemesla deelj, ka man taada nav bijusi. jo vairaak shii pasaule mani lauzh un liec, jo vairaak es sajuutu, cik Dievs mani miil, jo caur visiem parbaudijumiem vinjsh mani izvediis aiz rokas. tas ir piedzivots, un taapec paarlieciiba nepamet, ka taa arii turpmaak buus.
|
par maaciitaajiem vien gribas piebilst, ka biezhi taa ir tikai profesija, nevis ticiibas dziive
|
Pats/ Vai tu pretstati šo pasauli Dievam? Vai tad cilvēki šai pasaulē nav nokļuvuši pēc Dieva gribas un vai viss kas notiek nenotiek pec Dieva gribas un Dieva noteiktajā laikā, vietā un sekundē? Vai tad šī pasaule, tada kā ir, nav Dieva radīta?
|
fargo/ jautājums ir kāpēc daudzos ticība izzudīs? Vai ne tāpēc ka sanāk miljons reižu vilties. Bībelē lasām, arī daudzos ēbrejos ticība tuksnesī izzuda un vini sāka kurnēt. Jo saprata ka apsolīto zemi nesaņems. Un nesaņēma arī. Tā apsolītā zeme tika saņemta tikai pēc daudzām paaudzēm. Tie kurus izveda no Ēģiptes patiesībā tika piekrāpti.
|
un kāpēc vergi vilās tad, kad tika atbrīvoti no verdzības? jo brīvība bija slikta? un ja kurnētāju paaudze sasniegtu apsolīto zemi, vai tad viņi nečīkstētu par to, ka kurpes spiež, saule pārāk karsē vai par to, ka akas parāk dziļi jārok?
tāpāt kā neticīgajiem nav vietas nākotnes pasaulē, tāpat kurnētājiem nebija vietas apsolītajā zemē un tā ir tieša līdzība starp to, kas notika pagātnē un to, kas notiks nākotnē.
ne katrs, kurš ir ticīgs iemantos dzīvību. jo tikai ar ticību vien nepietiek.
apustulis jēkabs to saka skaidri - ticība bez darbiem ir mirusi.
katru reizi tā ir personiska izvēle. katru sīku reizi.
"Ieeita pa šaurajiem vārtiem, jo vārti ir plati un ceļš ir plats, kas aizved uz pazušanu, un daudz ir to, kas pa tiem ieiet.
Bet šauri ir vārti un šaurs ir ceļš, kas aizved uz dzīvību, un maz ir to, kas to atrod."
(Kristus, mateja evanģēlis)
|
fargo/ nē mīlīt, tie cilvēki nesasniedza epsolīto zemi, jo viņos nebija agresijas. Tā viņos bija ar koku izdauzīta. Vo kā. Lai tiktu pie apsolītās zemes bija jānogalina tie kas tur dzīvoja. Palasi Bībelē. Konkrētu pantu nesaukšu, sameklē pats.
|
es tev neesmu mīlīts, inkata.
šie cilvēki nebija apsolījuma cienīgi. bet cilvēki, kuri dzīvoja apsolītajā zemē, nebija pat dzīvības cienīgi, dēļ saviem darbiem, kurus tie pastrādāja no paaudzes paaudzē.
|
fargo/ "šie cilvēki nebija apsolījuma cienīgi" - ha,ha, un kāpēc tad nebija? Vai tāpēc, ka sevi par pārākiem neuzskatīja un tos otrus par nepilnvērtīgīem, lai būtu attaisnojums iebrukt un nogalināt? Un ko tādu tie otrie bija izdarījuši, kadus tādus sliktos darbus. Bībelē nekas nav minēts, ko tad šamējie darīja. Drīzāk jau mierīgi dzīvoja un netrennējās nogalināšanai, tāpēc arī zaudēja. Un ko tie izraēļi tuksnesī darīja? Debesmannu ēda un sapņoja? Ņifiga. Uzbruka un aplaupīja karavēnas. Tādā veidā uztrennējot karošanas prasmi un iegūstot ieročus.
|
viņi bija savu bērnu upurētāji. un par to galu galā samaksāja ar savas zemes zaudēšanu. tiešas paralēles ar mūsdienām, kur abortos tiek nogalināti simtiem tūkstoši bērnu.
tāpāt kā tās tautas tika iznīcinātas, tāpat zemes iedzīvotāji tiks iznīcināti savu pārkāpumu dēļ.
šo līdzību es minēju jau sākumā. izraēla bija apsolītā zeme un arī nākotnes valstība ir apsolītā zeme. un grēcinieki tiks no zemes izdeldēti tāpat, kā tas notika ar tām tautām, bet šoreiz jau neatgriezeniski.
|
kāpēc tie cilvēki nebija cienīgi ieiet apsolītajā zemē? es ierakstīšu, lai to paskaidrotu, bet vairs es ar zaimotāju nerunāšu, tāpēc šī ir pēdēja atbilde, jo tas neko nemainīs.
mūsdienu homo sovjeticus paaudzes apliecina, ka daudziem tuvāka par brīvību ir drošība verdzībā. un sinaja pussalas tuksnesis nav tagad un nebija arī tad visviesmīlīgākā vieta uz planētas, tacu Dievs bija apsolījis, ka par tautu rūpēsies, bet tautai ir jāpaļaujas, protams, arī grūtībās, bet...
Israēla bērni teica: "Kaut Tā Kunga roka būtu likusi mums mirt Ēģiptes zemē, kad mēs vēl mitām pie gaļas podiem un mums bija maizes papilnam, ko ēst; jo jūs mūs esat izveduši šai tuksnesī, lai visa draudze mirtu badā."
Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Redzi, Es likšu maizei līt no debesīm un tauta lai iziet un ik dienas salasa dienas tiesu, lai Es viņu pārbaudu, vai tā rīkosies pēc Manas pavēles vai ne. Un notiks sestajā dienā, kad sagatavos to, ko tie atnesuši, tas būs otrtik, ko tie ik dienas salasa."
...
Un vakarā pacēlās paipalas un apsedza nometni, bet no rīta visapkārt nometnei bija rasa. Kad rasas kārta sāka nozust, tad redzi, tuksnesī bija smalka zvīņveidīga viela, tik smalka kā sarma virs zemes. Kad Israēla bērni to ieraudzīja, tie sacīja cits citam: "Man hu - kas tas ir?" Jo tie nezināja, kas tas bija. Un Mozus viņiem sacīja: "Šī ir tā maize, ko Tas Kungs jums ir devis par barību. Šī ir Viņa pavēle: salasiet no tās ikviens, cik var apēst, gomeru uz katru cilvēku, pēc jūsu dvēseļu skaita; ikviens lai ņem tik cilvēkiem, cik to ir viņa teltī."
|
Un Mozus tiem sacīja: "Lai neviens neko no tā neatlicina līdz rītam." Bet tie Mozum neklausīja, un kādi vīri atlicināja no tā līdz rītam, tad saradās tārpi, un tas smirdēja, un Mozus noskaitās uz viņiem.
...
Un Israēla nams sauca to vielu - manna. Tā bija balta kā koriandra sēkliņas un pēc garšas kā plāceņi ar medu.
...
un ceļā uz apsolīto zemi
... Israēla bērni pēc sava bijušā paraduma sāka raudāt un vaimanāt: "Kas mums dos ēst gaļu? Mēs atceramies tās zivis, ko mēs Ēģiptes zemē par velti ēdām, gurķus, melones, lokus, sīpolus un ķiplokus. Tagad mūsu dvēsele ir pagalam iztvīkusi, jo nav nekā cita kā vien manna mūsu acu priekšā!"
|
kad viņi bija nonākuši līdz apsolītās zemes robežai, tie kārtējo reizi sacēlās pret mozu, bet mozus atkal lūdza par viņiem:
"Tā piedod, lūdzams, šīs tautas pārkāpumus pēc Savas lielās žēlastības, un tā, kā Tu šai tautai esi piedevis no Ēģiptes zemes laikiem, tā dari līdz šim!" Un Tas Kungs sacīja: "Es esmu piedevis, kā tu to esi lūdzis. Bet nu, tik tiešām, ka Es dzīvoju, Tā Kunga godība piepildīs visu zemi, visiem tiem vīriem, kas ir redzējuši Manu godību un Manas zīmes, ko Es esmu darījis Ēģiptē un tuksnesī, bet, kas tomēr Mani ir vēl kārdinājuši desmitām reižu, nepaklausīdami Manai balsij, tiem nebūs redzēt to zemi, ko Es ar zvērestu esmu apsolījis viņu tēviem, nē, nevienam no viņiem visiem, kas Mani nicinādami ir atmetuši, nebūs to redzēt!
Bet Savu kalpu Kālebu, tādēļ ka viņam bija cits gars un tas ir Man sekojis, to Es gan ievedīšu tanī zemē, kur viņš jau ir bijis, un viņa pēcnācēji to iemantos bet amalekieši un kānaānieši dzīvo ielejā; rīt griezieties atpakaļ un ejiet uz tuksnesi pa Niedru jūras ceļu!"
|
Un Tas Kungs sacīja Mozum un Āronam, teikdams: "Cik ilgi Man būs ar šo ļauno draudzi ciesties, kas kurn pret Mani? Es esmu dzirdējis Israēla bērnu kurnēšanu, ar ko tie ir izteikuši savu nemieru pret Mani. Saki tiem: tik tiešām, ka Es dzīvoju, saka Tas Kungs, Es tā jums darīšu, kā jūs Manās ausīs esat runājuši! Šinī tuksnesī kritīs jūsu augumi no visiem jūsu skaitītiem, tas ir, tiem, kas divdesmit gadus veci un vecāki, kas ir pret Mani kurnējuši. Jums nebūs ieiet tanī zemē, pār kuru Es esmu pacēlis Savu roku, lai jūs tanī varētu dzīvot, bet vienīgi tikai Kālebam, Jefunnas dēlam, un Jozuam, Nūna dēlam.
Un jūsu bērnus, par kuriem jūs teicāt, ka tie kritīšot par laupījumu,- tomēr Es tos ievedīšu, un viņi iepazīsies ar to zemi, ko jūs nicinādami esat atmetuši bet jūsu augumi kritīs šinī tuksnesī, un jūsu bērni būs gani tuksnesī četrdesmit gadus, un tiem būs jānes sods par jūsu netiklību, kamēr jūsu līķi būs galīgi izzuduši tuksnesī. Pēc četrdesmit dienu skaita - tik ilgi jūs izlūkojāt to zemi -, ikvienu dienu skaitot par gadu, jūs nesīsit četrdesmit gadus savus pārkāpumus, lai jūs tad atzītu, kas tas ir, kad Es no jums nogriežos! Es esmu Tas Kungs, patiesi, ko Es runāju, to Es arī darīšu visai šai ļaunajai draudzei, kas pret Mani ir vienojušies, tiem būs iet bojā šinī tuksnesī, un tur tie arī mirs!"
un no manis ar to arī pietiek tev atbildēt.
|
fargo/ viss jau iesākās ar jautājumu kāpēc notiek lietas kas iznīcina daudzos ticība. Ar jautājumu uz kuru tu neatbildēji. Tas ka daudzos ticība izzūd ir viena no lietām kas tavu ticību vairo jo Bībelē ir rakstīts ka daudzos ticība izzudīs.Tu saki lai lūdz, lai ticība tiek dota. Tātad tiem cilvēkiem viņa ir tikusi atņemta. Un nākotnē viņus sodīs par to ko viņiem atņēma, vai neiedeva. Kaut kā godīgi neizsskatās vis.
|
fargo/ Un vēl tu varētu nosaukt pa punktiem to kas ir zaimošana, jo es to nezinu. Es tikai meklēju atbildes uz sevi interesājošiem jautājumiem.
Ja par apsolīto zemi turpinām runāt.... Dievs teica- rīt griezieties atpakaļ uz tuksnesi. Un viss, vairāk neka rakstīta nav. Un tagad restaurēsim toreizējo situāciju. Izraēli aizgāja līdz apsolītajai zemei. Ko viņi tur ieraudzīja? Tukšu vietu? Nē. Tā vieta bija aizņemta. Ko viņiem bija darīt? Novārgušiem, pusbadējušiem, bez ieročiem. Spīdēja viņiem iespēja nogalināt vietējos iedzīvotājus, lai viņu vietā iekortelētos? Var jau būt, ka būtu izdevies. Kaut gan švaki vai. Tā kā nekas cits neatlika, kā griezties atpakaļ tuksnesī un uzkrāt spēciņus.
|
atbildot uz jautājumu:
šī pasaule ir nodota Sātana pārvaldīšanā :) ar visām no tā izrietošajām sekām :(
|
Noziedzīgu grupējumu vadoņiem bieži vien patīk dižoties ar savu varu, un Velns rīkojās līdzīgi, kad viņš kārdināja Dieva Dēlu Jēzu. Parādījis Jēzum visas pasaules valstis, Velns viņam piedāvāja: Es tev došu visu šo varu un spožumu, jo šī vara man ir nodota, un es to dodu, kam vien gribu. Ja tu nometīsies zemē manā priekšā un mani pielūgsi, tas viss būs tavs. (Lūkas 4:57.)
Ja Velns, kā daži apgalvo, būtu tikai abstrakts ļaunuma simbols, kā varētu izskaidrot šo kārdināšanu? Vai Jēzu kārdināja viņa paša ļaunās domas? Vai kārdinājuma avots bija kāds iekšējs konflikts, ko viņš būtu izjutis pēc kristīšanās? Ja tā būtu, kā tad par Jēzu varētu teikt, ka viņā nav grēka? (1. Jāņa 3:5.) Taču Jēzus nenoliedza, ka Velnam ir vara pār cilvēci. Gluži otrādi, viņš to apstiprināja, saukdams Velnu par pasaules valdnieku, kā arī par slepkavu un meli. (Jāņa 14:30; 8:44.)
Gandrīz 70 gadu pēc pieminētās Kristus sarunas ar Velnu apustulis Jānis atgādināja kristiešiem, cik liela ir Velna ietekme, rakstīdams, ka pār visu pasauli valda ļaunais. Jānis arī norādīja, ka šis ļaunais maldina visu pasauli. (1. Jāņa 5:19; Atklāsmes 12:9.)
|
Šī tēma ir slēgta un to vairs nevar komentēt
|
Inkata