Kā piedot?

Agnese jautā: Mans bijušais draugs ir atgriezies, grib veidot attiecības, kaut gan viņš bija tas, kurš tās pārtrauca un tikās citu. Tā cita manā acu
priekšā ir gandrīz 24/7, jo sanāk vienā vietā mācīties, netālu dzīvot un arī draugu loks ir kopīgs. Pat tad, kad kārtējo reizi sev saku “es tev piedodu un varu veidot mīlestības pilnas attiecības”, uzrodas viņa, es atceros cik sāpīgi viņš man lika justies, kā nomainīja pret citu..un es gribu no viņa pazust. Kā piedot?

Elvita Rudzāte atbild: Cilvēks piedošanai atveras tikai tad, ja ir izpratis neapgūto mācību. Es domāju, ka Agnese nav izpratusi pieķeršanās mācību, kas nosaka, ka mums nekas nepieder – mums ir jāpriecājas par to, kas mums ir dots.

Mans Skolotājs Avatārs Šri Satja Sai Baba pieķeršanos skaidro: „Bieži cilvēki jauc mīlestību ar pieķeršanos. Mīlestība, kuru jūs izjūtat pret bērniem, ir dziļa, maiga pieķeršanās. Vīra mīlestība uz sievu ir aizraušanās, kaisle. Jūsu mīlestība pret lietām ir īpašnieciskais instinkts. Jūsu mīlestība pret jums līdzvērtīgiem, tuviem cilvēkiem ir draudzības jūtas. Pasaulīgā mīlestība ir daudzveidīga, bet tā nav mīlestība vārda tiešajā nozīmē, tā attiecas uz pasauli uz ķermeni, kas ir laicīgs un mainīgs. Tāda mīlestība var dot jums zemes baudas, pasaulīgo laimi, apmierinājuma izjūtu un apmierinātību ar kādas vēlmes piepildīšanos. Visas tās ir tikai zemes baudas. Var gadīties, ka vienā dienā jums kaut kas sagādā prieku, bet nākamajā vairs ne. Piemēram, ziemā jūs esat laimīgi, uzvelkot vilnas mēteli, bet vasarā tas jums sagādātu neapmierinātību. Jūsu laime ir ierobežota laikā, situācijā, vietā, prāta stāvoklī. Tā ir laime, ko jums dod pieķeršanās.

Mīlestība ir nemainīga. Mīlestība ir pastāvīga un nelokāma. Mīlestība nepazīst dualitāti. Mīlestību nevar nopirkt, tā nepazūd pēc nosodījuma. Mīlestība ir nesavtīga un tā nav atkarīga no nosacījumiem. Mīlestība ir garīga, pati tās daba ir Dievišķa. Tieši tāda mīlestība bija Jēzū pret cilvēci, tā lika viņam lūgties par saviem mocītājiem, kad viņš tika pienaglots pie krusta. Vai tad tā nav mīlestības augstākā pakāpe?

Pieķeršanās liek saņemt un aizmirst, bet mīlestība vienmēr dod un piedod. Mīlestība ir Dievs. Dievs tā ir mīlestība. Dzīvojiet mīlestībā. Pieķeršanās ir gūsts, kas noved pie nelaimēm. Pieķeršanās rada ierobežojumus, tā ir pilnībā egoistiska. Bērns ir pilns ar mīlestību un Dievišķumu. Viņš aug, sāk mīlēt rotaļlietas, pēc tam viņam patīk spēlēties, viņā aug mīlestība pret draugiem. Jaunībā viņš mīl savu draugu, vēlāk ģimeni, pēc tam izveidojas mīlestība pret savu īpašumu un savu nodarbošanos. Mīlestībai ļauj aizplūst dažādos virzienos, tāpēc tā kļūst vājāka, visbeidzot kļūstot par pieķeršanos. Jūsu mīlestība pret Dievu ir uzticība, tā palīdz attīstīt labdarību, samierināšanos un paklausību. Tā piepilda jūsu dzīvi ar Dievišķumu. Tā palīdz jums sasniegt atbrīvošanos (apskaidrību). Visvairāk jums nepieciešama mīlestības paplašināšana. Sāciet ar mīlestību pret ģimeni, veltiet savu mīlestību radiniekiem, pēc tam pakāpeniski jums apkārt esošajiem cilvēkiem, visai sabiedrībai, jūsu valstij kopumā, visbeidzot visam Visumam. Jūs varat saprast un sajust Dievu tikai ar mīlestību un caur mīlestību. Mīlestībai nav trūkumu. Mīlestība ir jūsu dabiskā spēja, tā ir Dieva dāvana cilvēkam.”

Tā ka Agnese baidās, ka viņa vēlreiz var nonākt līdzīgā situācijā, tad viņai ir bailes veidot attiecības, jo ir zaudējusi uzticēšanos draugam. Tas nozīmē, ka viņai vēl ir jāapgūst uzticēšanās mācība.

Neuzticēšanās problēma rodas no stresa bailes “mani nemīl” un, protams, neatbrīvotās pagātnes sliktās pieredzes. Pareizi ir vispirms domāt par cilvēku labu, bet, ja viņš tomēr pieviļ, tad nepieciešams piedot viņam kļūdu, jo visticamāk viņš nesaprot ko dara. Tomēr mums vienmēr ir izvēle vai turpināt attiecības ar cilvēku, kuram nevar uzticēties vai pārtraukt. Visi cilvēki ir atšķirīgi, visas attiecības ir atšķirīgas, tāpēc noteiktu “zāļu” nav. Jāmācās uz neuzticību raudzīties vienkāršāk – zaudētājs nav tas, kuru pieviļ, zaudētājs ir tas, kurš to dara. Viņš ne tikai uzņemas uz sevi sliktu karmu, bet var pazaudēt brīnišķīgu cilvēku.

Ko darīt Agnesei? Sākt ar piedošanu, piedod visiem cilvēkiem pēc kārtas, kas viņu ir sāpinājuši no bērnības un attīstījuši neuzticēšanās stresu. Pēc tam nepieciešams atbrīvot stresus bailes “mani nemīl”, neuzticēšanos un pieķeršanos, jo parasti kontrolē to, kuru uzskata par savu īpašumu. Kad Agnese sapratīs, ka viņas partneris viņai nepieder, ka viņa var būt tikai mīloša sieviete, bet otra puse pati izlems vai novērtēt viņas doto mīlestību vai meklēt to citur, tad viņa noņems atbildību no sevis, atdodot to partnera rokās. Es saprotu, ka Agnesei mani vārdi varētu būt nesaprotami, jo lai dotu mīlestību bez nosacījumiem, neko negaidot pretī, ir jāsasniedz augsts apziņas līmenis.

Ja cilvēks bez iemesla netic citam, tad viņš netic arī pats sev. Tāpēc iesaku Agnesei iet apzinātu garīgās attīstības ceļu, attīstot ticību sev, Dievam un visam labajam. Jo spēcīgāka būs ticība, jo vairāk samazināsies bailes piedzīvot vilšanās situāciju, un pat ja nāksies piedzīvot neuzticību, tad cilvēks spēs tajā saskatīt mācību, lai pilnveidotos.

Uzticēšanās mācība māca: “Uzticies cilvēkam, bet nekļūsti akls, domā līdzi ar savu galvu un sajūti visu ar savu sirdi. Tad tev nedraud nonākt lamatās vai sastapties ar nodevību. Ja tomēr esi nonācis lamatās vai nodots, tad apzinies, ka pats sev esi šo situāciju piesaistījis, lai kļūtu dzīves gudrāks. Piedod sev un citiem, un ej tālāk, uzticoties sev un citiem.”

www.domatajs.lv